σίδηρος

Kas ir dzelzs un kādu ietekmi uz organismu ir tā pārpalikumu un trūkumu?

Dzelzs ir viena no minerālvielām, par kuras trūkumu runā bieži. Nogurums, nespēks, galvas reiboņi un bāla āda ir tikai dažas no pazīmēm, kas liecina par šīs minerālvielas trūkumu. Kāpēc dzelzs ir tik ļoti nepieciešama un kur to atrast, stāsta “Euroaptieka” farmaceite Ieva Zvagule.

Dzelzs mūsu organismā nodrošina ārkārtīgi svarīgu funkciju – skābekļa transportu uz audiem un ogļskābās gāzes transportu no audiem. Dzelzs eritrocītos jeb sarkanajos asins ķermenīšos veido hemoglobīnu – vielu, kas skābekli no plaušām nogādā organisma šūnās un arī piešķir asinīm raksturīgo sarkano krāsu. Ja organismā dzelzs pietrūkst, var rasties skābekļa apmaiņas traucējumi, kas rezultējas ilgstošā nogurumā, miegainībā un citos blakusefektos, bet nopietnākos gadījumos pat anēmijā.

Kāpēc organismam nepieciešama dzelzs?

Dzelzs ir viena no cilvēkam visbūtiskākajām minerālvielām, jo tā palīdz nodrošināt skābekļa cirkulāciju cilvēka organismā, kas savukārt ir būtiski ķermeņa audu, orgānu un muskuļu funkcionēšanai. Skābekli uz organisma audiem nogādā sarkanie asinsķermenīši, kuru veidošanos un darbību nodrošina dzelzs. Dzelzs asinīs uzsūcas no tievās zarnas un tiek transportēta uz aknām un liesu. Tā tiek pārnesta arī uz kaulu smadzenēm, kur tiek izlietota hemoglobīna veidošanai.

Nepietiekams dzelzs daudzums organismā traucē Dažādu organisma sistēmu funkcionēšanai, un pie nepietiekama dzelzs daudzuma organismā neveidojas sarkanie asinsķermenīši, kā rezultātā cilvēkam rodas anēmija. Tāpat dzelzs ir būtiska arī kaitīgo vielu atindēšanai aknās un B vitamīna pārstrādei. Pazīmes, kas liecina par dzelzs deficītu, ir nespēks, galvassāpes un reiboņi, pavājināta uztvere, ēstgribas zudums, plaisas lūpu kaktiņos, bālums, matu izkrišana, depresija, nagu deformācija un trauslums, sirds un vairogdziedzera traucēta darbība. Visbiežākie dzelzs deficīta anēmijas iemesli mēdz būt nesabalansēts uzturs, nepilnvērtīga dzelzs uzsūkšanās, piemēram, kuņģa un zarnu slimību gadījumos, spēcīgas menstruācijas sievietēm, infekcijas slimības, traumas un operācijas. Tomēr, pamanot iepriekš nosauktos simptomus, farmaceite rekomendē vērsties pie ārsta un veikt nepieciešamās pārbaudes.

Dzelzs deficīta pazīmes.

Tā kā mazasinība faktiski ir skābekļa bads dažādos orgānos, tad sūdzības izpaužas kā šo orgānu pavājināta darbība. Tā piemēram skābekļa deficīts gremošanas traktā rada šķebināšanas sajūtu, pasliktinātu apetīti, zarnu darbības vājumu, uzsūkšanās traucējumus, kas savukārt atkal atgriezeniski traucē dzelzs uzsūkšanos – tādejādi pastiprinot anēmiju.
Skābekļa trūkums smadzeņu darbībā izpaužas ar galvas reiboņiem, džinkstoņu, galvas sāpēm, nogurumu, koncentrēšanās spēju un atmiņas pasliktināšanos.
Hipoksijas rezultātā var būt arī dzimumorgānu funkcijas traucējumi – sievietēm stipras asiņošanas, menstruālā cikla traucējumi un libido zudums, vīriešiem impotence.
Ja skābekļa trūkums ir skāris arī sirds asinsvadus, tad tas var izpausties kā stenokardija – diskomforts vai žņaudzošas sāpes aiz krūšu kaula vai sirds rajonā pie emocionālas vai fiziskas slodzes.
Samazināta skābekļa pērnese ādā un gļotādā veicina ādas, matu, nagu un gļotādas barošanās traucējumus, kā rezultātā attīstās heilīts (saplaisājuši lūpu kaktiņi), trausli, lūstoši nagi un mati.
Bērniem mazasinības gadījumā aizkavējas augšana un ir nepietiekama pieņemšanās svarā.
Tāpat anēmijai ir raksturīgs arī ādas un gļotādas bālums, samazināts asinsspiediens un paātrināta sirdsdarbība.
Dzelzs deficīta apstākļos izmainās imūnsistēmas stāvoklis – organismam ir grūtāk apkarot vīrusa un bakteriālās saslimšanas, var saasināties autoimūnās saslimšanas – tādas kā Reimatoīdais artrīts, Krona slimība u.c.
Ļoti reta anēmijas pazīme ir izmainīta garšas sajūta – tendence ēst neēdamas lietas – zemi, krītu u.c.

Dzelzs deficīta riska grupas

  • Sievietes reproduktīvajā vecumā – tas saistīts ar asiņu zudumu menstruāciju laikā. Ja ik mēnesi tiek zaudēts 80 ml vai vairāk asiņu, tas noved pie dzelzs deficīta, pēc tam arī pie anēmijas, kas varbūt nav ļoti izteikta.
  • Grūtnieces – augļa pilnvērtīgai attīstībai vajadzīgs daudz dzelzs. Ir arī tāda fizioloģiska parādība, ka pirmajās nedēļās pēc dzimšanas bērnam dzelzs līmenis asinīs krītas, un, ja dzelzs uzkrājumi nav pietiekami, to samazināšanās var būt kritiska, un mazulis var saslimt, tāpēc grūtniecei dzelzs ir jāuzņem papildus.
  • Zīdaiņi – viņu organismā ir ļoti liels pieprasījums pēc dzelzs, jo viņi strauji aug, veidojas asinsrade.
  • Augoši bērni – pierādīts, ka dzelzs deficīts saistīts ar intelektuālās attīstības aizturi.
  • Veģetārieši, vegāni un citu uztura novirzienu pārstāvji, kuri neēd gaļu vai ēd to ļoti ierobežotā daudzumā un nedomā, kā uzņemt trūkstošās uzturvielas, tajā skaitā dzelzi. Lai veģetārieši saglabātu labu veselību, viņiem ir papildus jāvelta gan nauda, gan laiks ļoti rūpīgai ēdienkartes plānošanai. Ja «veģetārisms» izpaužas vienkārši kā kotletes aizvākšana no porcijas ēdnīcā, tad tas noved pie anēmijas. Dzelzs ir arī augu valsts produktos, piemēram, spinātos vai sparģeļos, bet augu valsts produktos ir arī dažādas miecvielas, kas, savelkot kuņģa gļotādu, traucē dzelzij uzsūkties. Turklāt augu valsts produktos dzelzs ir trīsvērtīga un cilvēka organisms spēj uzņemt tikai 5–10% no tās. Gaļā dzelzs ir divvērtīga un uzsūcas organismā labāk – no tās tiek uzņemts pat vairāk nekā 30%.
  • Cilvēki, kuriem traucēta dzelzs uzsūkšanās organismā slimību dēļ. Uzsūkšanās traucējumi vērojami celiakijas, čūlainā enterokolīta un citu kuņģa un zarnu trakta slimību gadījumā. Turklāt kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūlas slimības ārstēšanai ļoti izplatīti ir preparāti, kas bloķē kuņģa skābi, taču dzelzij, lai uzsūktos, vajadzīga tieši skāba vide.
  • Tie, kuriem bijusi operācija vai trauma, kas saistīta ar asins zudumu. Ja cilvēks gatavojas plānveida operācijai, ir mērķtiecīgi parūpēties par papildu dzelzs uzņemšanu jau vismaz mēnesi iepriekš.

Ko lietot, lai organismā pietiktu dzelzs?

Labāk uzsūcas ar dzīvnieku valsts produktiem uzņemtā divvērīgā dzelzs, trīsvērtīgā dzelzs atrodas augu valsts produktos, tās biopieejamība ir zemāka.

Aptiekas plauktos atrodamie dzelzs preparāti satur dzelzi dažādās formās, pārsvarā kombinācijā ar B grupas vitamīniem vai pievienotu C vitamīnu, kas paaugstina dzelzs uzsūkšanos.

Jaunākie pieejamie preparāti- uztura bagātinātāji, kuru saturošā dzelzs ir īpašā- helātu formā- putojošas tabletes, kas satur dzelzs bisglicināta helātu- šī preparāta priekšrocība, ka tam ir patīkama apelsīnu garša, samazinot sliktas dūšas iespējamību.

Dzelzs aminoskābes helāta un tīru dzelzs jonu saturošas kapsulas un zarnās šķīstošās tabletes (it īpaši cilvēkiem ar kuņģa jutīgumu).

Kapsulas, kuras satur dzelzi- furamata veidā, kas izdalās lēnāk un vienmērīgāk uzsūcas organismā, pievienoti B grupas vitamīni, cinks un varšs.

Veģetāriešiem un vegāniem būs piemērotas tabletes, kas satur dzelzi saturošus augu ekstraktus un B grupas vitamīnus vai šķīdums, dzelzi saturošus augu ekstraktus (burkāni, spināti, ložnu vārpata, fenhelis, jūraszāles, malva), augļu sulu (Bumbieri, vīnogas, upenes, apelsīni, sarkanās bietes, kazenes) koncentrātus.

Ir pieejams dzelzs preparāts balzāma veidā, kurš satur dzelzs glikonātu un nātres ekstraktu, B grupas vitamīnus.

Pieejamie bezrecepšu medikamenti: satur dzelzs fumarātu un folijskābi, kas ir kapsulu veidā. Vai iekšķīgi lietojams šķīdums, kura sastāvā ir dzelzs glukonāts, varšs un mangāns.

Lietojot dzelzs preparātus ir svarīgi atcerēties, ka ieteicams tos lietot kopā ar C vitamīnu saturošām sulām, vai šķīdināmo C vitamīnu vai citiem C vitamīna preparātiem.

Izvairīties no kalcija saturošu preparātu un piena produktu lietošanu, jo kalcijs nomāc dzelzs uzsūkšanos. Tāpat arī melnā un zaļā tēja pavājina dzelzs uzsūkšanos.

Rūpīgi jāizvērtē patstāvīgo medikamentu lietošanu kopā ar dzelzs preparātiem un to mijiedarbību.

Tu esi veģetārietis vai vegāns

Protams, ne visi veģetārieši cieš no dzelzs trūkuma, tomēr tos, kuri atteikušies no gaļas, tas tiešām skar biežāk. Iemesls ir gaužām vienkāršs – organisms dzelzi no gaļas un zivīm spēj uzsūkt divas līdz trīs reizes efektīvāk nekā no augu valsts produktiem, saka uztura speciāliste Ranja Bateina (Rania Batayneh). Augļos un dārzeņos dzelzs absorbcijai traucējošā viela parasti ir skābeņskābe, bet pākšaugos – fitīnskābe.

Taču arī veģetārieši un vegāni, ļoti rūpīgi plānojot savu ēdienkarti, var nodrošināt sevi ar pietiekamu dzelzs daudzumu. Tumšlapu dārzeņi (pētersīļi, spināti u.c.), pilngraudu produkti un pākšaugi – tie visi ir bagātīgi dzelzs avoti. Kombinē tos ar C vitamīnu saturošiem pārtikas produktiem, kā citrons, paprika, ogas un brokoļi, jo C vitamīns veicina dzelzs uzsūkšanos.

Dzelzs uzņemšanas veidi

Tā kā dzelzs normālos apstākļos mūsu organismā nesintezējas jeb neveidojas, tad vienīgais veids, kā mēs šo ļoti svarīgo mikroelementu varam uzņemt, ir, to apēdot. Ne velti cilvēks ir visēdājs un evolūcijas rezultātā ir iemācījies ar uzturu uzņemt vairāku veidu produktus. Dzelzs ir sastopama ļoti daudzos uzturproduktos. Tā ir gan augu, gan dzīvnieku valsts produktos. Pamatā atšķiras tikai dzelzs veids, kāds ir attiecīgajā produktā, un tas, cik labi mūsu organisms spēj to uzņemt. Dzelzs uzņemšana, protams, ir atkarīga arī no paša organisma (vairāk tieši gremošanas trakta) spējām uzņemt mūsu apēsto dzelzi.

Ja sākam pētīt, kādu dzelzi mēs varam uzņemt ar uzturu, tad parasti saskaramies ar tādiem jēdzieniem kā hēma dzelzs un nehēma dzelzs. Hēma dzelzi varam uzņemt tikai ar dzīvnieku valsts produktiem, taču nehēma dzelzi – ar augu valsts produktiem. Kurš tad ir labāks? Protams, cilvēkam vieglāk uzņemama ir tieši hēma dzelzs. Tā ir divvērtīga dzelzs (Fe2+) kuru mūsu gremošanas trakts spēj vieglāk uzsūkt un transportēt saistītā veidā ar olbaltumiem asinsritē. Nehēma dzelzi, kas ir trīsvērtīga (Fe3+), organismam vispirms ir jāsašķeļ ar sarežģītu enzīmu palīdzību par Fe2+, lai to uzsūktu no gremošanas trakta. Tāpēc parasti no mūsu uzņemtās hēma dzelzs (tātad – no dzīvnieku valsts produktiem) uzsūcas no gremošanas trakta ap 25–30%, taču no augu valsts produktos esošās nehēma dzelzs – tikai ap 5–10%. Šo faktu vajadzētu atcerēties, kad cenšamies izveidot sev diētu, lai nodrošinātu ar pietiekamu dzelzs daudzumu organismā.

Pieredzi un zināšanas darbam ar pacientiem ieguvu Pārtikas produktu un Uztura Institūtā, kā arī strādājot kā klīniskais dietologs. Veselīgo ēšanas ieradumu un aktīvā dzīvesveida veicinātājs. Principus, kurus ieviešu savu pacientu dzīvē, piekopju arī pati. Ārstējot savus pacientus, uzsvaru lieku ne tikai uz veselīgu uzturu, bet arī uz fizisko aktivitāti. Pirms gada pabeidzu fitnesa trenera kursus. Ļoti bieži saviem klientiem iesaku uztura bagātinātāju, kuri veicina svara zaudēšanu, lietošanu. Vienmēr strādāju pacientu veselības labā.